“Ja atbildīgā nozares ministrija mums saka, ka “viss ir kārtībā” un valdības pārtsāvji mūs labprātīgi nedzird, tad mums nav izvēles kā pašiem noteikt valdības dienaskārtību, nākt ar savu rīcības plānu nozares glābšanai un sekot līdzi tā izpildei,” norāda biedrības “Baltijas asociācija — transports un loģistika” (BATL) prezidente Inga Antāne.
BATL nozares vārdā iesniegs ministru prezidentam Mārim Kučinskim un satiksmes ministram, finanšu ministram, ekonomikas ministram un VAS “Latvijas dzelzceļš” padomei nozares izvirzītu valdības rīcības plānu ar konkrētiem uzdevumiem un termiņiem, kā arī tā publiski aicina ministru prezidentu pārņemt sarunas ar nozari un kļūt par sarunu partneri, ņemot vērā strupceļu līdzšinējās sarunās ar atbildīgo Satiksmes ministriju un satiksmes ministru Uldi Auguli.
Jau vairākus gadus atbildīgā par nozari Satiksmes ministrija izliekas nedzirdam par nozares problēmām un nepieciešamību iesaistīties to risināšanā politiskā un starpvaldību līmenī, kā to dara kaimiņvalstīs. Nekompetenti un nozari graujoši lēmumi, formāla atrakstīšanās, komunikācijas trūkums ar nozari un nekā nedarīšana daudzu gadu garumā ir novedusi pie situācijas, ka otra lielākā tautsaimniecības nozare, kura veido nozīmīgu pienesumu IKP un nodarbina desmitiem tūkstošu darbinieku, ir ļoti nopietnas krīzes priekšvakarā. Ja valdība nepieņems svarīgus lēmumus un nesāks rīkoties, tad, iespējams, tai drīzumā būs jāpārskata budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī jādomā par jaunām sociālām atbalsta programmām nozarē strādājošajiem.
Inga Antāne, BATL prezidente: “Valsts politika līdz šim vēsturiski ir veidota naftas un ogļu kravu tranzītam, bet citu valstu ģeopolitiskie lēmumi liecina, ka šāda politika vairs nevar būt pamats tranzītam. Ir jādomā par pārejas periodu un valsts aktīvu atbalsta programmu ar “atsperšanās instrumentiem”, jo nozarē strādā desmitiem tūkstošu darbinieku, tā ir otra lielākā tautsaimniecības nozare ar aptuveni 3% ietekmi uz IKP un liels nodokļu maksātājs valstij. Arguments par konteineru kravu pieaugumu ir dažu ierēdņu veikla spekulācija ar faktiem, jo to īpatsvars no kopējā apjoma nav salīdzināms ar pārvadātajām naftas un ogļu kravām. Tāpat nav skaidrs, kāpēc Lietuva spēj šos jautājumus veiksmīgi risināt valdības un prezidenta līmenī, bet Latvija nevar! Mūsu redzējums ir vienkāršs – tranzīta nozarei atbalstošai politikai ir jākļūst par valdības dienaskārtību. Un kā teicienā “ja kalns neiet pie Muhameda, tad Muhamedam jāiet pie kalna”, mēs nākam ar saviem priekšlikumiem pie valdības.”
Rīcības plānā nozare ir izvirzījusi detalizētus uzdevumus un priekšlikumus valdībai. Tālāk minēta daļa no tiem.
• Ministru prezidents kļūst par sarunu partneri un no valdības puses pārņem sarunu vadību diskusijā ar nozari (termiņš: 2017.gada 29. septembris).
• Ministru prezidents izveido starpministriju darba grupu nozarei atbalstošas politikas veidošanā (termiņš: 2017.gada 29. septembris).
• Izstrādāt Latvijas tranzīta nozares stratēģiju pieciem gadiem, paredzot industrijas pārorientēšanās laikā “atsperšanās instrumentus” (termiņš: 2018.gada 30. jūnijs).
• Aktualizēt Latvijas ostu attīstības programmu, ņemot vērā situāciju nozarē, pārskatot prognozes un investīciju plānus ostās. Līdzšinējā programma 2014. — 2020. gadam neatbilst reālajai situācijai (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
• Izstrādāt indikatīvo dzelzceļa attīstības plānu (termiņš: 2017. gada 31. decembris).
• Daudzgadu līguma noslēgšana starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
• Atvērt Latvijas dzelzceļa sistēmu reālai brīvai konkurencei – pilnībā liberalizēt dzelzceļa pārvadājumu tirgu (termiņš: izstrādāt priekšlikumus līdz 2018.gada 31. martam).
• Izstrādāt plānu vilcienu caurlaides kvalitatīvo parametru uzlabošanai un izlīdzināšanai Rīgas, Ventspils un Liepājas virzienos (kravas vilcienu sastāvu garuma palielināšana līdz 71 nosacītajam vagonam, vilcienu iecirkņa ātruma palielināšana par 10%) (termiņš: 2017.gada 31.decembris).
• Izveidot vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
• Samazināt vienas tonnas pārvadājuma pašizmaksu, piemēram, samazinot operacionālās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas (neskaitot nolietojumu) par 10% jeb 15 milj. eiro gadā (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
• Pilnībā pārskatīt un atbilstoši kravu apjomu tendencēm un prognozēm izvērtēt plānotās Latvijas dzelzceļa investīcijas infrastruktūrā (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
• Samazināt par 50% akcīzes nodokli degvielai dzelzceļa pārvadājumiem (termiņš: 2017.gada 31. decembrim & izmaiņām Ministra kabineta noteikumos jāstājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra).
• Atcelt dzelzceļa elektrifikācijas projektu (termiņš: 2017. gada 12.oktobris).
• Atbalstīt jaunu partnerību veidošanu perspektīvos reģionos (kā piemēram, Ķīnā un Baltkrievijā), iniciējot sarunas starpvaldību līmenī (termiņš: uzsākt nekavējoties).
• Sadarbībā ar nozari sagatavot valdības priekšlikumus Ķīnas investoriem saistībā ar vērienīgo “Veļikij Kameņ” projektu Baltkrievijā (termiņš: 2017.gada 31. decembris).
Nozare cer, ka jau tuvāko nedēļu laikā tai būs iespēja klātienē iepazīstināt ministru prezidentu Māri Kučinski ar detalizētu rīcības plānu un jau nospraust to izpildes mērķus. Rīcības plāna saīsinātā versija ar kurjeru tiek nosūtīta ministru prezidenta un ministru birojiem, kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš” padomei.
Situācijas nopietnību nozarē apliecina Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiskie izteikumi, ka no nākamā gada caur Latvijas ostām vairāk netiks pārkrautas tranzīta kravas no Krievijas! To jau šobrīd izjūt tranzīta nozare, jo no Krievijas puses netiek saskaņots kravu pārvadājumu grafiks. Šāds Krievijas lēmums būs ļoti spēcīgs trieciens tranzīta nozarei, nodokļu ieņēmumiem valstī un nodarbinātībai.
Par BATL:
Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” (BATL) pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus — AS “Ventbunkers”, AS “VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA”, AS “KĀLIJA PARKS”, AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, SIA “NOORD NATIE VENTSPILS TERMINALS”, AS “PKL Flote”, SIA “OSTAS FLOTE”, SIA “MINERAL-TRANS-SERVISS”, AS “BALTIC COAL TERMINAL”, SIA “SEASTAR” un AS “Baltijas Ekspresis”.
Papildu informācijai:
Inese Ozoliņa
inese.ozolina@theproof.lv, mob. 26174731