Ventspils brīvostā strādājošie termināļi 2021. gadā kopā pārkrāva 11,1 miljonu tonnu kravas. Elastīgi pielāgojoties tirgus apstākļiem, termināļiem izdevies palielināt vietējo kravu īpatsvaru ostas kravu apjomā. Jauns rekords sasniegts ar prāmjiem pārvadāto kravu grupā, vēsta Ventspils Brīvostas pārvalde (VBP). Savukārt biedrības “Baltijas asociācija – Transports un loģistika” (BATL) valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis norāda, ka, pateicoties ostas uzņēmēju aktīvai rīcībai, uzņēmumiem pagājušajā gadā izdevies piesaistīt kā jaunas kravas, tā jaunus kravu veidus.
Konkurence par kravām starp stividoriem Baltijas valstu ostās ir ļoti sīva, turklāt tranzītkravu apjomus ietekmē ģeopolitiskie apstākļi, norāda VBP. Arī Ivars Landmanis atzīst, ka kravu apgrozījumu Ventspils ostā būtiski ietekmē ģeopolitiskā situācija, kā arī Eiropas Savienības un ASV noteiktās sankcijas attiecībā uz Baltkrieviju.
“Šo faktoru ietekmē finansiālā situācija Ventspils ostā nav no tām labākajām. Tanī pašā laikā BATLietilpstošo uzņēmumu vadība ir darījusi un turpina darīt visu iespējamo jaunu kravu piesaistei, un pagājušajā gadā tas rezultējies ar vērā ņemamiem panākumiem. Tomēr Krievijas kravu pārvietošana uz šīs valsts ostām, kā arī sankciju ietekmē izsīkusī Baltkrievijas kravu plūsma uz Ventspils ostas nākotni liek raudzīties ar zināmām bažām. Piemēram, 2020. gadā aptuveni ceturtā daļa no visām Ventspilī pārkrautajām kravām bija Baltkrievijas kravas – lielākā daļa naftas produkti un kokmateriāli, un šo kravu aiziešana ir jūtams trieciens,” saka BATL valdes priekšsēdētājs. “Pārorientēties uz iekšējām kravām īsā laikā nav iespējams, un tam būtu vajadzīgs valsts atbalsts. Ir nepieciešamas dažādas programmas, kuras ļautu attīstīties valsts iekšējai ekonomikai, tajā skaitā arī Latvijas ražojumu eksportam uz citām valstīm. Protams, nepieciešamas arī valsts programmas, kuras palīdzētu ostās strādājošajiem uzņēmējiem pārorientēt savu biznesu, kā arī veikt dažāda veida efektivizāciju patērējamo energoresursu kontekstā. Taču ņemot vērā 2021. gadā BATLietilpstošo uzņēmumu sasniegto, nākotnē varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu,” saka Ivars Landmanis.
Arī VBP uzsver, ka 2021. gads parādījis vairākas pozitīvas tendences. Kravu grupās, ko būtiski neietekmē ģeopolitiskās svārstības (Ro-Ro, koksnes un lauksaimniecības produkti u.c.), visa gada laikā bija vērojams neliels, bet stabils pieaugums, kopumā palielinot šo kravu apjomu par aptuveni 9%, salīdzinot ar 2020. gadu. Tādējādi tika mazināts negatīvais efekts, ko radīja naftas produktu plūsmas samazināšanās caur ostu 2021. gadā par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu. Gada otrā puse iezīmējusi pozitīvas tendences arī akmeņogļu pārkraušanā. Laikā, kad Krievija savas akmeņogļu kravas pārvirzījusi uz savām ostām, Ventspils brīvostai izdevies ieinteresēt Kazahstānas akmeņogļu pārvadātājus, norāda VBP.
BCT pārkrauj Kazahstānas ogles
Jāatzīmē, ka Kazahstānas ogļu kravu pārkraušanu Eiropas un citu pasaules reģionu ogļu patērētājiem veic AS “Baltic Coal Terminal”, un uzņēmums prognozē, ka sadarbība ar Kazahstānu turpināsies. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gadā BCT kravu apgrozījums varētu sasniegt 3 miljonus tonnu, un, kā laikrakstam “Ventspilnieks.lv” jau iepriekš norādīja BCT valdes loceklis Valerijs Pašuta, ir pamats pārliecībai, ka situācija uzlabosies un uzņēmumā tiek domāts par jaunu darbinieku pieņemšanu. Tomēr arī BCT darbību joprojām ietekmē tādi politiskie un ārējie faktori, kā Krievijas Federācijas ilgtermiņa stratēģija, kura vērsta uz kravu novirzīšanu uz savām ostām, situācija pasaules tirgos, kā arī Eiropas Zaļais kurss. Tiesa, par pēdējo faktoru pamata satraukumam nav, jo BCT kā moderns, efektīvs un ekoloģiski tīrs terminālis jau šobrīd atbilst Eiropas Zaļā kursa prasībām un uzņēmumā kopš termināļa atklāšanas brīža tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas, kuras maksimāli samazina apkārtējās vides piesārņojumu.
Prāmju satiksme vismaz uz 20 gadiem
Vairāk nekā 20% no ostas kopējā kravu apjoma tiek pārvadātas prāmju līnijā Ventspils–Nīneshamna. 2021. gadā sasniegts vēsturiski lielākais pārvadāto vienību skaits un Ro-Ro kravu svars – 93 098 kravas vienības, kas kopā veidoja 2,3 miljonus tonnu un ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā.
Gada sākumā prāmju operators “Stena Line” un brīvostā strādājošais “Noord Natie Ventspils Terminals” (NNVT) parakstīja līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils. Šogad – kā pilsētniekiem redzamākais lielo attīstības plānu simbols – maršrutā sāka kursēt 222 metrus garais prāmis “Stena Scandica”, kas ir par 30% ietilpīgāks nekā iepriekšējie. Turklāt septembrī “Stena Line” paziņoja par divu pilnīgi jaunu prāmju piesaisti Ventspils līnijai no 2022. gada. Šie “E-Flexer” tipa prāmji būs 240 metru gari, ļaujot palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.
Jāatzīmē, ka NNVT jau tradicionāli ir viens no veiksmīgākajiem Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem. NNVT aktīvi sadarbojas ar vietējiem ražotājiem, pārvadājot vietējās eksporta kravas – kokmateriālus, koksnes granulas, kliju granulas, šķeldu, šķembas, rapša granulas, labību, dolomītu, kukurūzu u.c. Nozīmīgs tā darbības virziens ir arī lielgabarīta kravu apstrāde.
“Kālija parks” pārkrauj “Dobeles dzirnavnieka” graudus
Kā norāda VBP, Ventspils brīvostā 2021. gadā kravu pārkraušanu veica 13 termināļi. Pozitīvi vērtējams, ka termināļi ir gatavi elastīgi pielāgoties tirgus prasībām. Piemēram, AS “Kālija parks”, kas savulaik būvēts minerālmēslu pārkraušanai, pēc nozīmīgām investīcijām infrastruktūrā tagad pieņem arī graudu kravas. Līgums ar AS “Dobeles dzirnavnieks” par graudu pārkraušanu noslēgts uz pieciem gadiem. Minimālais plānotais apjoms ir 200 000 tonnas gadā, bet tuvākajos gados to plānots vairākkārt palielināt.
Jāatzīmē, ka AS “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar “Dobeles dzirnavnieku” pērn septembrī atklāja jaunu maršrutu graudu pārvadāšanai Dobele–Ventspils. BE pagājušajā gadā pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē sāka kravu pārvadājumus uz Rīgas ostu, kur noslēgts sadarbības līgums ar graudu pārkraušanas termināli SIA “Alpha Osta”.
Ventspils brīvostas “gada bilance”
Gada laikā Ventspils brīvostā apkalpoti 1310 kravas kuģi, no tiem 1007 sauskravas kuģi un 303 tankkuģi. Ostu maksas par kuģiem ir galvenais Ventspils Brīvostas pārvaldes ienākumu avots, un tas ļāvis veiksmīgi turpināt gan ostas, gan industriālās teritorijas infrastruktūras projektus, kas ir būtiski svarīgi arī Ventspils pašvaldībai.
Pašvaldības budžetu Brīvostas pārvalde pagājušajā gadā papildinājusi ar vairāk nekā 864 tūkstošiem eiro no ostu maksām. Ventspils ielu, laukumu un apstādījumu uzturēšanā pārvalde izlietojusi ap 1,15 miljoniem eiro, pievedceļu atjaunošanā ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. 2021. gadā pabeigta Ventspils ostas Ziemeļu mola gandrīz 13 miljonu eiro vērtā atjaunošana, bet industriālajā teritorijā darbu sākušas divas jaunas pēc Ventspils Brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētas rūpnīcas, savā paziņojumā norāda VBP.