“Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, palielināt izmaksas, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru ir pilnīgs neprāts,” uzsver I.Antāne. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana var katastrofāli ietekmēt mūsu ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.
“Pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdībai bija jāizvērtē visi iespējamie riski, ko tas var nest valsts ekonomikai kopumā un jāveic konsultācijas ar nozaru pārstāvjiem. Diemžēl rodas iespaids, ka lēmums pieņemts sasteigti un bezatbildīgi. Vai valdība maz ir aprēķinājusi, kāda būs šī sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no tā rezultātā iespējamā kravu zuduma, un kā mēs šo zudumu kompensēsim? Tirdzniecības ceļi veidojas gadu desmitiem, taču ar šādiem lēmumiem valdība riskē pārvilkt treknu svītru kā uzņēmēju iepriekšējos gados paveiktajam tranzīta kravu piesaistē, tā arī paša Dieva dotajai priekšrocībai – mūsu valsts izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam tranzīta ceļu kartē,” uzsver I. Antāne.
Gan ekonomiski, gan no vides un satiksmes drošības viedokļa kravu pārvadājumi maksimāli jāpārceļ uz dzelzceļa sliedēm. Dzelzceļa lomas pieaugumu paredz arī Eiropas Savienības politika. Turpretim ar šādiem lēmumiem, situācijas neizpratnes vai apzinātas rīcības dēļ, Latvija arvien vairāk no šī mērķa attālinās.
Matemātiska pieeja budžeta ieņēmumu celšanai ar Latvijas ekonomiku var izspēlēt ļaunu joku, un cerētie ieņēmumi var pārvērsties zaudējumos.
Diemžēl valdība uzņēmēju bažas, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atbrīvos inflācijas spirāli, jo daudzi pakalpojumi un preces to transportēšanas izmaksu pieauguma dēļ kļūs dārgākas, nav ņēmusi vērā. Taču šis faktors vistiešākajā veidā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja pirktspēju un līdz ar to arī labklājības līmeni.
Optimismu nevieš arī finanšu ministres teiktais, ka, ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, varētu pārskatīt lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu. Būtībā tas ir skaidrs signāls investoriem par mūsu valsts nodokļu sistēmas neprognozējamību, kur vienā dienā valda vieni spēles noteikumi, bet nākamajā dienā – citi. Tas, savukārt, liecina, ka ilgtermiņā prognozēt Latvijā sava biznesa attīstību būtībā ir nereāli.
BATL aicina valdību pārskatīt lēmumu par akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Pretējā gadījumā mēs riskējam vienā nebūt ne jaukā dienā konstatēt, ka Latvijas tranzīts un iespēja kļūt par transporta un loģistikas centru Baltijā ir palicis pagātnē, bet paši mēs atrodamies pie sasistas siles. Ar lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdība mazina savas valsts konkurētspēju transporta un loģistikas jomā, tādēļ BATL atgādina, ka valdībai ir pienākums ne tikai iekasēt nodokļus, bet, pirmkārt, radīt priekšnoteikumus, lai šie nodokļi varētu tikt nopelnīti.
Informāciju sniedza Inga Antāne, biedrības “Baltijas asociācija — Transports un Loģistika” prezidente.
Par BATL:
Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus — AS “Ventbunkers”, AS “VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA”, AS “KĀLIJA PARKS”, AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, SIA “NOORD NATIE VENTSPILS TERMINALS”, AS “PKL Flote”, SIA “OSTAS FLOTE”, SIA “MINERAL-TANS-SERVISS”, AS “BALTIC COAL TERMINAL”, SIA “SEASTAR” un AS “Baltijas Ekspresis”.