2018.gadu Ventspils ostai izdevies noslēgt kaut ar nelielu, taču pieaugumu un pozitīvu bilanci kravu kopējā apgrozījumā, jo gada laikā ostas termināļos pārkrautas kopumā nedaudz pāri par 20 mlj. tonnu. Attiecībā pret 2017. gadu tas ir kravu apgrozījuma pieaugums 1% apmērā.
Tiesa, uz pagājušā gadā vēroto salīdzinošo vienmērību un apgrozījuma kāpumu gada beigu ceturksnī ar pārlieku lielu optimismu raudzīties nevajadzētu, bet gan joprojām būt piesardzīgiem un strādāt ar vēl lielāku atdevi, lai spētu kā minimums saglabāt līdzšinējo līmeni. Tā uzsver ostā strādājošie uzņēmumi un norāda, ka 2019. gads, būs spēkā ar tiem pašiem izaicinājumiem un arī jauniem, kurus sarūpē gan vietējā brīvostas pārvalde, gan valsts arvien piekoptā līdzšinējā politika attiecībā uz tranzīta nozari. Cerība, ka nozarē kaut kas pavērsīsies uz labo pusi, ir saistībā arī ar jauno valdību.
Tieši pirms gada Ventspils ostas vadība pauda cerību, ka 2018. gads būs veiksmīgs ar uzviju, ja izdosies pārkraut kopumā ap 20 mlj. tonnu. Gada sākums gan tik lielu optimismu neradīja, taču gada otrā puse jau atgrieza cerības. Jo tuvāk bija gadu mija, jo straujāk dila kravu apgrozījuma deficīts attiecībā pret 2017. gadu. Mēnesi pirms gada beigām tas tika sadeldēts pilnībā, bet pēdējā mēnesī kopējo apgrozījumu izdevās apsteigt. Un tomēr 2018. gada rezultāti ir trešie sliktākie kopš neatkarības atgūšanas un kopš 1992. gada, kad Ventspils ostā apgrozījums bija nokrities līdz 22,385 mlj. tonnām.
Nebūs melots sakot, ka pagājušā gada otrā puse nesa necerētu papildu apgrozījuma pienesumu. To veicināja tieši akmeņogļu segments: pērn Ventspils ostā beramkravu segmentā apgrozījuma pieaugums +5% apmērā un sasniedza 7,175 mlj tonnu attiecīgā pret 6,831 mlj. tonnām gadu iepriekš. Ģenerālkravu segmentā sasniegts trešais labākais rezultāts vēsturē — 2,661 mlj. tonnu, kam ir jau stabila ilgtermiņa pieauguma tendence ostā vairāku gadu garumā. Naftas produkti joprojām piedzīvo apgrozījuma lejupslīdi, tomēr ir apsveicami, ka šajos sarežģītajos apstākļos uzņēmumi, jo īpaši SIA «»Ventspils nafta» termināls» ir spējuši praktiski noturēt apjomus. Bilance pērn bija 10,490 mlj. tonnu jeb samazinājums par teju 2%.
Pašreizējās prognozes no brīvostas puses skan tā, ka ogļu apjoms saglabāsies līdzīgs kā pērn, tāpat arī kokmateriālu un graudu apjoms, arvien pieaugs Ventspils ostā pārkrauto ro-ro kravu apjoms, bet naftas produktu apjoms turpinās samazināties.
Jāatgādina, ka Ventspils brīvostas pārvalde no šī gada ievērojami palielināja ostas nodevas — par 8%. Par to jau iepriekš bija sašutuši daudzi ostā strādājošie termināļi, norādot, ka jau tā sarežģītajā situācijā vietējā ostas pārvalde vēl vairāk sakropļo uzņēmumu izredzes turpināt sekmīgu darbu un būtībā var aizvirzīt kravas no Ventspils ostas. «Lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem ir jāmāk strādāt kopā pēc būtības, nevis meklējot tikai savu pašlabumu. Amatpersonām lēmumi ir jāpieņem visas Latvijas labā, nevis šauru, tajā skaitā attiecīgu amatpersonu interesēs,» tā jau iepriekš pauda biedrības «Baltijas Asociācija — Transports un Loģistika» valdes loceklis I.Landmanis, tā izceļot arī virzību, kādā beidzot ir jāstrādā Latvijas ostām.
Neskatoties uz jauniem šķēršļiem un to, ka situācija tranzīta nozarē arvien ir sarežģīta, ostā strādājošo uzņēmumu apvienojošā biedrība ar zināmu piesardzību raugās nākotnē pozitīvi. Tā liek domāt fakts, ka tirgus dalībnieki turpina meklēt risinājumus savai tālākpastāvēšanai, meklējot jaunus sadarbības partnerus un jaunu kravu piesaisti. Apstākļos, kad konkurences cīņa kļūst arvien lielāka, to paveikt ir divkārt grūti. Taču pozitīvo tendenci uzrāda pieaugums atsevišķu kravu veidu apgrozījuma kāpumā — piemēram, kokmateriāli, graudi un jo īpaši — konteineru kravas. BATL paspārnē strādājošais ostas veiksminieks SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» pērn pēc intensīva darba divu gadu garumā ieveda Ventspils pilsētu un ostu kruīza kuģu apritē — uz mūsu pilsētu uzņēmums atveda trīs kruīza kuģus un sagaidāms, ka Ventspils turpmāk vēl biežāk varētu iekļauties kruīza kuģu maršrutos.
Nobeigumā kopsavilkums. Latvijas ostās pērn pārkrāva 66,17 mlj. tonnu kravu, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2017. gadā. Visvairāk pārkrautas beramkravas — 37,25 mlj. tonnu jeb kāpums par 11,6%. Iespaidīgi pieauga akmeņogļu apjoms — 20,87 mlj. tonnas (+18,6%), seko ķīmiskās beramkravas (2,56 mlj. tonnas jeb -6,3%) un šķelda (1,59 mlj. tonnas jeb +8,5%). Lejamkravas pērn pārkrautas 15,06 mlj. tonnu apmērā jeb par 10,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu veido naftas produkti — 14,16 mlj. tonnu, kas ir kritums par 12,1%. Tikmēr ģenerālkravas turpina uzvaras gājienu — pērn pārkrautas 13,86 mlj. tonnu un tas bija kāpums par 19,5%. Kravas konteineros pārkrautas 4,98 mlj. tonnu (+6,8%), kokmateriāli — 4,8 mlj. tonnu (+48,2%), bet ro-ro kravas — 3,49 mlj. tonnu (+9,5%).
Rīgas ostas apgrozījums pērn sasniedza 36,43 mlj. tonnu (+8,2%), sekoja Ventspils un Liepājas osta (7,54 mlj. tonnu jeb kāpums par 11,3%).