Ventspilij radusies iespēja atkal atgūt reiz zaudētās Baltkrievijas kālija mēslojumu kravu plūsmas. Ir kļuvis zināms, ka kālija mēslojumu ražotājs Belaruskaļij testē iespējas eksportēt savu produkciju caur Ventspils ostu.
Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par to, ka pagājušā gada oktobrī Latvijā bija ieradusies Baltkrievijas Republikas delegācija, kuras sastāvā bija satiksmes ministra vietnieks, valsts uzņēmumu Belaruskaļij un Beltamožtrans direktori, kā arī Ārējās ekonomiskās sadarbības aģentūras vadītājs. Tika ziņots, ka vizīte notikusi pēc Ventspils ostā strādājošās AS Kālija parks aicinājuma – it kā lai pabeigtu sadarbības projektus.
Tomēr daudzi saistīja šo vizīti ar attiecību pasliktināšanos starp Baltkrieviju un Lietuvu un ar alternatīvu Baltkrievijas minerālmēslojumu eksporta ceļu meklējumiem. Medijos izskanēja, ka šā gada janvārī Lietuvas valdība apstiprinājusi lēmumu lauzt līgumu starp Lietuvas dzelzceļu un Belaruskaļij it kā tādēļ, ka minētais baltkrievu uzņēmums tika pakļauts ASV sankcijām. Līgums zaudēja spēku šā gada 1. februārī, lai gan sākotnēji bija parakstīts līdz 2023. gada beigām. Saskaņā ar līgumu Baltkrievija sūtīja eksportam caur Lietuvu un Klaipēdas ostu aptuveni 11 miljonus tonnu kālija mēslojumu gadā.
Zaudējot Lietuvas virzienu, Bela-ruskaļij it kā meklē alternatīvus savas produkcijas eksporta ceļus uz pasaules tirgiem un testē Ventspils ostas iespējas. Šo informāciju mūsu avīzei apstiprināja Baltijas asociācijas – Transports un loģistika (BA TL) valdes priekšsēdētājs Ivars Landma-nis. «Ventspils ostā strādājošie uzņēmēji regulāri tiekas ar daudziem uzņēmējiem no dažādām valstīm, tai skaitā pagājušā gada oktobrī tikāmies arī ar Baltkrievijas uzņēmēju delegāciju pēc viņu iniciatīvas. Tā bija tikšanās, kurā pēc ilgāka laika bija iespēja runāt par nesankcionēto kravu plūsmu uz Ventspili, ievērojot ES un ASV sankcijas,» pastāstīja Landmanis.
Jāatgādina, ka kādreiz Baltkrievijas kālija mēslojumi bija būtiska daļa no Ventspils ostas kravu apgrozījuma. Ar Baltkrievijas un Krievijas minerālmēslojumu pārkraušanu nodarbojās specializētais AS Kālija parks terminālis – viens no lielākajiem tolaik tāda profila termināļiem pasaulē. Tomēr, ņemot vērā virkni ģeopolitisku un iekšēju problēmu, minerālmēslojumu plūsma uz Ventspili pakāpeniski izsīka, un Kālija parkam daudzus gadus vajadzēja izdzīvot ar dažādām neprofila kravām. Pēdējā laikā, piemēram, izskanējusi informācija, ka terminālis sācis pārkraut graudus, par ko informēja arī Ventas Balss.
«Uzņēmumiem, kuri apvienojušies biedrībā BATL, ir interese par visām kravām, kas nav pakļautas sankcijām. Arī AS Kālija parks ir ieinteresēta sava profila kravu pārkraušanā, apstrādē un uzglabāšanā, ar noteikumu, ka tās nav pakļautas ES un ASV sankcijām. Jāatzīmē, ka produkcija, par ko AS Kālija parks var runāt, nekad nav bijusi sankcionēta. Šāda produkcija tiek plaši izmantota lauksaimniecībā gan Eiropā, gan Amerikā, kā arī trešajās pasaules valstīs,» skaidro Landmanis.
Pēc Landmaņa domām, stabila nesankcionētu kravu plūsma no jebkuras valsts svarīga ne tikai tranzītbiznesa izdzīvošanai, bet arī visai Latvijas ekonomikai, toskait Ventspilij, ostas darbiniekiem un viņu ģimenēm. «Tāpēc uzskatām, ka jebkura iespēja likuma, kā arī ASV un ES sankciju ietvaros nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu cauri Latvijas ostām ir jāizmanto,» uzsver BATL vadītājs. Pēc neoficiālas informācijas, ar Baltkrievijas delegāciju tikās arī Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji. Tomēr komentēt šo notikumu Ventspils brīvostas pārvaldeatteicās. Tāpat izskanējis, ka neviens no Baltkrievijas delegācijas nav iekļauts sankciju sarakstā, tādēļ viņu vizīte uz Latviju notika likumīgi. Landmanis pauda cerību, ka arī Latvijas valdība iedziļināsies un sapratīs, ka tās kravas, kuras šobrīd cenšas piesaistīt Ventspils osta, nav pakļautas un nekad nav bijušas pakļautas ASV un ES sankcijām.
Diemžēl pašreizējā Karina valdība neuzskata tranzītu par ekonomikas nozares prioritāti, bet pats Ministru prezidents publiski izteicies, ka tranzīts Latvijai nav vajadzīgs. Nepārsteidz, ka tranzīta kravas pēdējos gados arvien biežāk apiet Latviju. Pēc Satiksmes ministrijas informācijas, kravu apjoms, ko pārvadāja Latvijas dzelzceļš 2021. gadā, ir samazinājies salīdzinājumā ar 2019. gadu teju divkārt-no 41,5 miljoniem tonnu līdz 22 miljoniem tonnu. Savukārt pēdējo 10 gadu laikā dzelzceļa kravu apjoms sarucis gandrīz trīskārt: 2012. gadā VAS Latvijas dzelzceļš transportēja 60,6 miljonus tonnu kravu. Kā trieciens tranzīta nozarei var būt arī ostu pārvaldības reforma, kuru uzstājīgi un steigā virza Jaunā konservatīvā parija.