Kravu apjoms joprojām cerīgs, par turpmākiem mēnešiem – piesardzība

Arī pēc šī gada trešā mēneša – marta – Ventspils ostā arvien vērojams būtisks pārkrauto kravu apgrozījuma kāpums attiecībā pret pagājušo gadu. Pirmajā ceturksnī pārkrauto kravu apgrozījums veidoja 6,384 mlj. tonnu, kas ir par 29,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie pārskata dati. Saskaņā ar brīvostas datiem, marts ir bijis pagaidām pieticīgākais mēnesis šajā gadā, taču 2,036 mlj tonnu apjoms tikai nedaudz atpaliek no pārējiem diviem mēnešiem.

Starp Latvijas ostām šis ceturkšņa rādītājs ir joprojām ievērojami straujākais kāpums. Līdere kravu apgrozījumā ir Rīgas osta, kurā pārkrauts 8,352 mlj. tonnu un tas ir pieaugums par 1,6%. Ventspils no Rīgas pašlaik atpaliek vien par diviem miljoniem tonnu. Trešā ir Liepājas osta, taču tai apgrozījumā vērojams ievērojams kritums – 1,893 mlj. tonnu jeb par 5,3% mazāk nekā pērn.
Līdz šim Ventspils ostā visvairāk pārkrautas beramkravas. Martā to apjoms bija tuvu miljonam – 939 tūkst. tonnu, bet ceturksnī tas sasniedzis 2,979 mlj. tonnu. Lielāko daļu sedz ogļu daudzums. Ventspils osta šajā segmentā pārkrāvusi aptuveni trešo daļu no Latvijas ostu kopējā apgrozījuma. Ģenerālkravu segmentā martā sasniegts šī gada pagaidām labākais rādītājs – 230 tūkst. tonnu, bet kopumā šogad pārkrauts 654 tūkst. tonnu. Uz Latvijas kopējo ainu tas gan nav pārāk daudz, jo kopējais valsts rādītājs ir 3,394 mlj. tonnu. Lejamkravu apjoms pēc ļoti veiksmīgā februāra atkal nokrities zemu, sasniedzot 867 tūkst tonnu, bet gadā kopumā – pagaidām 2,751 mlj tonnu. Tas gan ir trīs ceturtdaļas no kopējā apjoma valsts mērogā. Tiesa, ceturksnī pārkrauto naftas produktu apjoms ir sarucis par 6,6%.
No vienas puses, var priecāties par šķietami lieliskiem rezultātiem, tomēr kopumā to var attiecināt tikai uz pēdējiem diviem gadiem, kad piedzīvoti antirekordi. Paraugoties pēdējo septiņu gadu vēsturē, visražīgākais marta mēnesis bija 2013. gadā, kad Ventspils ostā pārkrāva 3,656 mlj. tonnu jeb 1,75 reizes vairāk nekā šogad. Šī gada marta rādītāji ir labāki tikai par pagājušo gadu. Uz to, kā veicies līdz šim un to, kādas ir nākotnes perspektīvas, piesardzīgi raugās visi ostā strādājošie uzņēmumi un tos apvienojošā biedrība “Baltijas Asociācija – Transports un Loģistika”. Tomēr jāuzteic vairāki uzņēmumi, kuri salīdzinoši sarežģītajos un konkurences ziņā skarbos apstākļos ir izdevies kā minimums turēties iepriekšējo gadu līmenī vai pat atsevišķos gadījumos kāpināt apgrozījumu. Nākotnē jāraugās piesardzīgi, jo situācija var mainīties jebkurā brīdī, tomēr arī turpmāk dzīve nesolās būt rožaina.