Baltijas privātie dzelzceļa pārvadātāji iestājas par atvērtu tirgu brīvai konkurencei; gaidāma tikšanās ar Eiropas Komisiju

«Mēģinājumi uzsākt pārrobežu pārvadājumus sadarbībā ar citiem Baltijas kaimiņvalstu privātajiem pārvadātājiem tiek dažādos veidos traucēti ar mērķi saglabāt atkarību no vēsturiski izveidojušos valsts dzelzceļa uzņēmumu pakalpojumiem,» pauž AS Baltijas Ekspresis vadītājs Māris Bremze pēc trīs Baltijas valstu privāto dzelzceļa pārvadātāju tikšanās, lai apspriestu traucēkļus, kas kavē kravu plūsmas brīvu kustību starp Baltijas valstīm.

Jāpiebilst, ka, gatavojoties gaidāmajai tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Rīgā notika trīs Baltijas valstu privāto dzelzceļa pārvadātāju tikšanās, lai apspriestu traucēkļus, kas kavē kravu plūsmas brīvu kustību starp Baltijas valstīm.

Jau vairāk nekā desmit gadus Baltijas valstu suverēnos tiesību aktos tiek transponēts vienotais Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa nozares regulējums, tomēr atšķirīgais šo normu interpretējums katrā no valstīm joprojām kavē privāto pārvadātāju darbības attīstību, atzīmē Māris Bremze.

Viņš arī pauž: «Privātie dzelzceļa pārvadātāji bezierunu kārtībā ir spiesti ievērot dominējošā tirgus dalībnieka diktētos nosacījumus un noteikumus, pret ko ir jau gadiem ieilgusi cīņa, lūdzot šos nosacījumus izskatīt kompetentajās valsts iestādēs un tiesā.»

Pēc tikšanās visu trīs Baltijas valstu uzņēmēji pauda: «Tai pat laikā mēs apzināmies, ka visi centieni izveidot patiesi vienotu Eiropas dzelzceļa tirgu, ieviešot Eiropas vienlīdzīgas pieejamības principus arī Baltijas valstīs, ir solis tuvāk sasniedzamajam mērķim – uzlabojot dzelzceļa transporta efektivitāti, piesaistīt vairāk kravu no autopārvadājumu sektora uz dzelzceļa pārvadājumiem.»

ES dzelzceļa nozares regulējuma galamērķis ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Tas nozīmē, pēc iespējas plašākā veidā atverot dalībvalsts dzelzceļa pārvadājumu tirgu brīvai konkurencei, tiktu uzlabota pārrobežu kravu pārvadājumu efektivitāte. Diemžēl praksē vienlīdzīgas piekļuves nosacījumi dzelzceļa infrastruktūrai, pakalpojumu caurspīdīgums, kā arī tirgus liberalizācijas pakāpe katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīgi, kā rezultātā pilnībā liberalizēta dzelzceļa tirgus prasības netiek īstenotas, atzīmē uzņēmējs.

Viņš uzsver, ka «pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības šķēršļi visspilgtāk novērojami tieši pārrobežu kravu pārvadājumos». «Šāda vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve pakalpojumiem, kas nepieciešama starptautisko pārvadājumu nodrošināšanai, tiek ierobežota ar ieinteresēto pušu savstarpēju vienošanos palīdzību, kā rezultātā valsts pārvadātājam tiek nodrošinātas ekskluzīvas tiesības. Faktiski Baltijas valstīs strādājošie privātie pārvadātāji savā darbībā joprojām ir spiesti darboties iekšējos tirgos, savas mītnes valsts teritoriālajās robežās».

«Tādējādi brīvas un vienlīdzīgas pakalpojumu pieejamības ieviešana uzlabos gan dzelzceļa transporta, gan arī reģionālo konkurētspēju. Atverot dzelzceļa pārvadājumu tirgus brīvai konkurencei, kā to prasa ES regulējums, ieguvēji būs gan sabiedrības dalībnieki, un, tā kā šis transporta veids ir videi draudzīgs, arī vide kopumā,» tā Baltijas Ekspresis vadītājs.