Ostu uzņēmējiem joprojām bažas par valsts iesaistīšanos komercdarbībā

Problēma ostu pārvaldībā bijusi personālijās un korupcijā, nevis pašā regulējumā, šādi izteikušies paneļdiskusijas par ostu lomu Latvijas attīstībā dalībnieki.
Ventspils brīvostas pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis paneļdiskusijā sacīja, ka reformas cēloņi ir nevis pārvaldības modelis pats par sevi, bet tā slikts izpildījums. Proti, atsevišķu cilvēku savtīgo interešu dēļ esošais pārvaldības modelis tiek diskreditēts.
Viņš arī norādīja, ka Satiksmes ministra Tāļa Linkaita mērķis ir saprotams, un tas ir vērsts uz OECD labas pārvaldības principu ieviešanu. «Aicināju ministru sabalansēt trīs vaļu – valsts, pašvaldību un uzņēmēju – intereses. Ja tas tiek darīts, tad bizness ir veiksmīgs, un osta labi strādā.»
Savukārt advokāts Artūrs Spīgulis paneļdiskusijā vērsa uzmanību uz tiesvedībām, kas bijušas pret brīvostu pārvaldēm. Viņš skaidro, ka tiesa nolēma, ka brīvostu pārvaldes nedrīkstēja nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu, kad tās to darīja. Taču šobrīd jaunie likuma grozījumi paredz, ka tām būs šāda iespēja, kas, pēc Spīguļa sacītā, iet pretrunā ar tiesas nolemto.
Tāpat Spīgulis uzsvēra, ka ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt vidi, lai komersanti var strādāt. 
Liepājas ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Ainars Kreics paneļdiskusijā atzīmēja: «Ja stividorpakalpojumus jeb kravu pārkraušanu varēs sniegt ostas pārvalde, tas rada draudus uzņēmējiem.»
Kreics arī uzņēmēju vārdā izteicis bažas par likuma grozījumiem, kas ļaus ostām pašām veikt komercdarbību.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) paudis, ka grozījumi ir nepieciešami un ka ostas tiks reorganizētas saskaņā ar valdības plānā ierakstīto, lai tās atbilstu OECD labas pārvaldības principiem.
Paneļdiskusija norisinājās ceturtdien, 29.oktobrī, un to rīkoja Īrijas, Lielbritānijas un Šveices tirdzniecības kameras un Vitol sadarbībā ar biedrību Baltijas Asociācija – transports un loģistika.