«Aizvadītais gads bija pagrieziena punkts dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kad nozarei izdevās atgūties no lejupslīdes, kuras zemākais punkts tika sasniegts 2017.gadā. Līdz ar to sapriecāties par pērnā gada izaugsmi ir pāragri, jo šī ir nozare, kas šobrīd ir atkarīga no daudziem ārējiem riskiem un iekšēju faktoru radītiem trūkumiem tranzīta koridorā,» norāda Biedrības Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis.
Kā piemēru Landmanis min to, ka uzņēmuma Latvijas dzelzceļš nepietiekami efektīvā procesu organizēšana un monopolstāvokļa noteikšana brīvos tirgus apstākļos mazina Latvijas konkurētspēju starptautiski.
Tāpat BATL satrauc tas, ka Latvijas dzelzceļš nepietiekami pievērš uzmanību izdevumu un investīciju projektu efektivitātei, kas attiecas arī uz brīvostām. «Mēs jau daudzkārt esam pauduši sašutumu par procesu neefektivitāti, kuru rezultātā pieaug izmaksas, kas tiek segtas uz nozares un klientu rēķina, nevis uz paša koncerna. Tā rezultātā Latvija zaudē konkurencē reģionā ar citām valstīm un lai to amortizētu, savus ienākumus spiesti samazināt tiešie kravu piesaistītāji, stividori ostās, nereti strādājot uz zaudējuma robežas.»
Tranzīts ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī. Tāpēc ir svarīgi nezaudēt tās potenciālu, bet tieši pretēji – to attīstīt, uzsver BATL valdes loceklis.
Landmanis atzīmē, ka šobrīd par nozari atbildīgās ministrijas prioritātei ir jābūt tranzīta koridora izmaksu samazinājumam, kā rezultātā Latvijai būs vieglāk konkurēt ar kamiņvalstīm, it īpaši jaunu kravu veidu piesaistē. Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzlabot sadarbību ar esošajiem (t.sk.Baltkrievija) un uzrunāt citus tirgus.